Pasaulē

         Pašas senākās boulinga bumbas atrastas kāda 5200. gadā pirms mūsu ēras mirušā faraona kapenēs.

       Boulingu spēlēja senie polinēzieši un vācu ciltis, un IV gadsimtā boulings viņiem bija pat reliģisko ceremoniju sastāvdaļa. Tam, kurš spēja notriekt ķegļus, bija labs raksturs, bet tam, kurš to nespēja, tika uzlikts īpašs sods-epitīmija. Piemēram, vairākas reizes pārrakstīt Bībeli vai altāra aprūpes vietā veselu gadu strādāt lauku darbos.

         Pirmie angļu avoti, kuros pieminēts boulings, attiecināmi uz XII gadsimtu. Šī spēle bijusi tik populāra, ka kareivji tai veltījuši daudz vairāk laika un uzmanības nekā treniņiem šaušanā ar loku.

       1366. gadā, Simtgadu kara laikā, Anglijas karalis Edvards III bijis pat spiests ķegļu spēli pasludināt ārpus likuma. Viduslaikos Eiropā parādījās un vēl joprojām eksistē dažādas spēles ar bumbām un ķegļiem, piemēram, itāļu bocce un franču pentaque. Mest bumbas patika arī tādām vēsturiskām personībām kā Mārtiņš Luters un Frēnsis Dreiks. Viens no šīs spēles paveidiem bija populārs Nīderlandē, un tieši no turienes XVII gadsimtā boulings nonāca Amerikā, kur to nosauca par “holandiešu ķegļiem” ( Dutch pins). Vēl šodien Ņujorkā ir Boulinggrīnas kvartāls ( Bowling Green- pļaviņu bumbu spēle), kur savulaik dzīvoja holandiešu pārceļotāji.

         Spēle ātri iekaroja Ameriku, un drīz vien amerikāņi sāka to spēlēt uz naudu. Tas, protams, radīja plašu sašutumu sabiedrībā, un rezultātā vairākos štatos ” spēle ar bumbu un 9 ķegļiem” ( tā dēveja boulingu) tika aizliegta. Lai apietu aizliegumu, boulinga cienītāji deviņiem ķegļiem pievienoja vēl vienu. Tā radās spēles variants ar 10 ķegļiem, kas mūsdienās ir viens no populārākiem. Spēle tika nosaukta par “Bowling” ( no angļu valodas” bowl” – ripināt bumbas).

        XIX gadsimta beigās vadošie boulinga spēlētāji, vēlēdamies spēlēt saskaņā ar vienotiem standartiem, nolēma, ka šim sporta veidam nepieciešami vispārēji noteikumi. 1895. gadā viņi nodibināja Amerikas Boulinga Kongresu. Zinātniski tehniskais progress, kas XX gadsimta sākumā stipri izmainīja ierasto dzīves ritmu, neatstāja bez uzmanības arī boulingu, un spēles tehnoloģija strauji virzījās uz priekšu. 1905. gadā parādijās pirmā gumijas bumba, kas nomainīja iepriekš lietotās koka bumbas. 1951. gada nogalē jau bija izgatavoti pinspoteru rūpnieciskie modeļi. Boulinga centru īpašniekiem ķegļu padošanai vairs nevajadzēja izmantot veiklus zēnus ( pinboy`s), sekot iekārtai uz vairākiem celiņiem vienlaikus spēja viens mehāniķis.

Latvijā

         Pirmā vieta, kur Latvijā bija iespējams spēlēt ko līdzīgu boulingam, bija Jūrmalas atpūtas centrs DAILE. 1979. gadā tur tika atklāti 6 celiņi. Diemžēl ugunsgrēks 1985. gadā slēdza šo boulinga pirmo lasktīgalu.

           1987. gadā Starptautiskajā Jūrnieku centrā atklāja 2 boulinga spēles celiņus. Šeit pat 1995. gada novembrī desmit privātpersonas dibināja Latvijas Boulinga federāciju. Pirmās Rīgas atklātās meistarsacīkstes komandām notika 1996. gadā.