Intervijas

1. Īss apraksts par personu.

Esmu Kristaps Ruicēns. Dzimis, audzis liepājnieks! Šobrīd esmu uzņēmējs – lielāko daļu no darba aizņem dažādi mārketinga un reklāmas projekti, arī pasākumu vadīšana. Patīk aktīva atpūta pie dabas, futbols un, protams, arī boulings!
2. Kas priekš Tevis/Jums ir boulinga spēle?

Senāk man boulings bija parasta izklaide. Brīvā laika pavadīšana ar draugiem. Kopš sāku piedalīties turnīros, boulings pakāpeniski no izklaidējošas spēles pārtapa par sportu, kurā atpūta un izklaide vairs nav pirmajā vietā. Ar to gribu teikt, ka pat aizejot vakaros uzspēlēt boulingu kopā ar draugiem, vairs nevaru vienkārši šo spēli uztvert kā atpūtu. Vienmēr gribas spēli pabeigt pēc iespējas labāk, ar vairāk straikiem, ar lielāku rezultātu.


3. Kas Tevi/ Jūs ieinteresēja boulinga spēlē?

Tas ir individuālais sports. Tas pirmkārt. Otrkārt, lai arī cik viegla sī spēle neliktos no malas, tā tomēr ir diezgan sarežģīta, ja vēlies visu laiku stabilu rezultātu. Nogāzt visus ķegļus jeb uzmest straiku gan jau, ka var un ir izdarījuši visi kas kaut reizi pamēģinājuši boulingu, bet to darīt regulāri no spēles uz spēli ir grūti, ko var panākt tikai regulāri spēlējot, praktizējot un piedaloties turnīos.
4. Vai piedalies “Dzintara boulinga” organizētos boulinga turnīros”?

Jā, piedalos! Boulingu uztveru kā savu hobija sportu. Ir pavisam cita sajūta, kad sacenties ar citiem. Ja atmiņa neviļ, tad turnīros sāku piedalīties no 2009. gada. Pirmo gadu grūti gāja, izstājos jau pirmajās kārtās. Otrajā gadā jau vienmēr paliku nedaudz aiz strīpas pusfinālos. Trešajā gadā jau bija regulāras fināla sacensības, bet ar mūžīgu 4. vietu. Līdz jau ar 4. gadu, regulāri piedaloties turnīros, parādījās tekoši arī godalgotas vietas.

5. Kas Jūs mudina piedalīties turnīros?

Sports, sacensība, konkurence, emocijas, prieks, azarts – viss kopā!


6. Vai Tu/Jūs pirms boulinga sacīkstēm īpaši gatavojieties? Vai Tev/Jums ir izstrādāti kādi sagatavošanās uzdevumi? Vai varbūt talismans?

Ja sanāk laika, tad dienu iepriekš uztaisu kādu stundas treniņu, lai pieslīpētu metienu. Īpašs sagatavošanās process nenotiek, jo nav nekāds profesionalitātes līmenis, lai tam varētu veltīt visu uzmanību un laiku. Runājot par talismaniem, tad agrāk piekopu tradīciju iet uz sacensībām ar vienu konkrētu kreklu, jo kaut kā biju pamanījis, ka tieši, kad mugurā ir konkrētais apģērba gabals, veicas ļoti labi. Tas beidzām līdz brīdim, kad arī ar citu kreklu veicās pat labāk un izcīnīju arī Liepājas čempiona titulu. Tā kā arī šī māņticība pagaisa. Šajā sezonā esmu sācis izmantot mūzikas atskaņotāju uz austiņām. Sava mūzika, kas uzmundrina un motivē. Nedzird neko lieku, kas notiek apkārt, kā arī nepievēršu uzmanību citiem dalībniekiem, viņu saucieniem, kliedzieniem, ovācijām, ja viņiem labi iet. Ir daži kolorīti spēlētāji, kuri ļoti skaļi pauž savas emocijas pēc veiksmīgiem metieniem. Līdz ar to nereti tas var pašu izsist no sliedēm, jo viņiem veicas, bet pašam ne pārāk. Austiņas un mūzika palīdz koncentrēties tikai uz savu spēli un neko citu.

7. Piedaloties čempionātā Tev/Jums ir arī kāds personīgs mērķis vai apņemšanās pašam priekš sevis?

Liepājas čempionāta turnīros ir divi mērķi. Tā teikt, tie ir sadalīti. Pirmais mērķis ir nostartēt stabili un labi priekšsacīkstes, lai kvalificētos finālam. Kad tas ir izdarīts, tad jau rezultāts atkal ir pa nullēm, un finālā mērķis ir uzvarēt.

8. Kāds ir Tavs/Jūsu šī turnīra moto?

Ir man viens motivējošs sauklis, ko klusi pačukstu pirms katra metiena. Kāds tieši sauklis, lai paliek pie manis. Re, tomēr kāda māņticība ir.